Publikācijas

“Augsti profesionālā darba standarti.” (IFLR1000, 2017)

27.02.2020

Inovācijas publiskajos iepirkumos

iTiesības publicēja PRIMUS DERLING jaunākā jurista Kristera Zālīša rakstu par inovācijām publiskajos iepirkumos, kam ir liels potenciāls veicināt sabiedrības attīstību un labklājību.

Uzņēmēji ikdienā arvien lielāku nozīmi velta ne tikai peļņas gūšanai, bet arī rūpēm par klimatu un sabiedrību. Arī Eiropas līmenī šie jautājumi tiek aktualizēti biežāk. Šoreiz aplūkosim inovācijas publiskajos iepirkumos, kam ir liels potenciāls veicināt sabiedrības attīstību un labklājību.

Eiropas Komisija (EK) norādījusi, ka vienīgais risinājums, lai veicinātu Eiropas Savienības (ES) valstu konkurētspēju nākotnē un risinātu arvien pieaugošās sociālās problēmas, tostarp klimata pārmaiņas, energoapgādi, resursu nepietiekamību u.c., ir inovācija. Arī publisko iepirkumu regulējumā, kas ES ir vienots, ieviestas normas, kuru mērķis ir veicināt šādu inovāciju.

Tā rezultātā publisko iepirkumu regulējums vairs nav attiecināms tikai uz pašu iepirkuma procedūru (kā iepērk), bet arī uz iepirkuma objektu (ko iepirkt), turklāt noteiktos gadījumos arī uz piegādātāju (no kā iepirkt).

Teorija

Iepērkamā prece, pakalpojums vai būvdarbi ir pasūtītāja izvēle. Tomēr jāņem vērā, ka “publisko” iepirkumu veic valsts iestāde vai valsts kapitālsabiedrība. Līdz ar to pasūtītāja vajadzības robežojas ne tikai individuāli ar savām, bet arī ar sabiedrības (valsts) vajadzībām.

Inovāciju iepirkumam ir plašāks valstiski stratēģisks mērķis, kas dažkārt pārsniedz pasūtītāja individuālās vajadzības, bet ņem vērā kopējās sabiedrības vai atsevišķu sabiedrības grupu intereses. Tādējādi iespējams lietderīgāk tērēt sabiedrības līdzekļus, piešķirot nozīmi dažādiem vides un sociālajiem ieguvumiem, kā arī izmaksu lietderībai ilgtermiņā.

Ar inovāciju tiek panākts zinātnisks, tehnisks u.tml. jauns vai uzlabojošs risinājums vai sekmētas sociālas inovācijas. Piemēram, tādas publisko iepirkumu procedūras kā metu konkurss, procedūras ar sarunām, inovācijas partnerības procedūra u.c. veicina inovāciju. Pasūtītājam ir iespēja noteikt arī īpašus iepirkuma kvalifikācijas vai izvēles kritērijus, tostarp vides kritērijus, piemēram, energopatēriņa ietaupījums, vai sociālus kritērijus, piemēram, personu ar invaliditāti nodarbināšana. Inovāciju var nodrošināt arī citos veidos.

Inovatīva iepirkuma rezultātā var iepirkt risinājumu, kas ļauj sasniegt labākus rezultātus, optimizēt izmaksas, uzlabot publisko pakalpojumu tehnisko kvalitāti, ietekmi uz vidi u.tml. Turklāt inovāciju iepirkums var sekmēt arī privāto uzņēmumu darbību, veicinot privātā kapitāla ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijā.

Prakse

Inovatīvi iepirkumi tiek veiksmīgi piemēroti praksē. Piemēram, vairākas skolas Zviedrijā, Spānijā, Vācijā un Somijā konstatēja problēmu, definēja mērķus un pasūtīja pētniecības un izstrādes veikšanu septiņiem piegādātājiem. Tikai divi no izstrādātajiem risinājumiem nokļuva līdz ieviešanai skolās. Tie bija personalizēti, datorspēlei līdzīgi mācību materiāli, ar kuriem arī analizēja skolēnu rezultātus. Tika konstatēts, ka skolēni ir par 55-75% vairāk motivēti un sekmīgāk apgūst matemātiku, tehnoloģijas, fiziku un ķīmiju, kā arī biežāk izvēlas veidot karjeru šajās jomās. Risinājumi arī par 30-40% ietaupa skolotāju laiku, kā arī ļauj skolām samazināt mācību materiālu izmaksas.

Savukārt cita inovatīva iepirkuma rezultātā Londonas metro ierīkoja videi draudzīgāku apgaismojumu, samazinot izmaksas par 50% un tādējādi radot vairāku miljonu mārciņu ietaupījumu turpmāko gadu laikā. Secināms, ka inovatīvs iepirkums var radīt ievērojamus ieguvumus un palīdzēt valstij attīstīties.

Nav obligāti

Normatīvajos tiesību aktos parasti tomēr pasūtītājam nav paredzēts obligāts pienākums noteikt dažādus vides vai sociālos kritērijus. Lai gan ieguvumi pastāv, tomēr bieži vien pasūtītājs izvēlas vienkāršāko ceļu un inovācijas nepiemēro. Tomēr citos gadījumos pasūtītājs var secināt, ka jāpiemēro inovatīva iepirkumu procedūra, piemēram, ja tirgus nemaz nepiedāvā nepieciešamo preci, pakalpojumu vai būvdarbus. Šādā situācijā nokļuva AS “Latvijas valsts meži”, kas organizēja inovatīvo iepirkumu kokmateriālu transportēšanas loģistikas un optimizācijas algoritma (risinātāja) izstrādei, kurš spēj ņemt vērā nozares specifiskās prasības un nosacījumus. Tomēr šis piemērs drīzāk ir izņēmums, nevis ierasta prakse.

Valsts pasūtītāju atturīgums skaidrojams arī ar riskiem, ka risinājumu neizstrādās vai tas neatbildīs gaidītajam rezultātam, vai tirgū jau būs parādījies cits risinājums vai vajadzības u.tml. Arī sabiedrības uzraudzība padara pasūtītājus atturīgus uzņemties riskus, jo tie pārvalda publiskos līdzekļus. Līdz ar to pasūtītāji pret inovatīviem iepirkumiem attiecas ar zināmu skepsi un konservatīvismu, lai gan tos atļauj likums un pieprasa kopējās sabiedrības intereses.

Jāmaina motivācija

Kā norādījusi EK, lai pārvarētu nevēlēšanos uzņemties risku, jāmaina publisko pircēju jeb pasūtītāju motivācija, izmantojot finansiālus un nefinansiālus (piemēram, labākas prakses atalgošana, amatpersonu karjeras mērķu pārskatīšana) stimulus, kā arī ir skaidri jāpauž pilnvarojums veikt inovāciju iepirkumu. Lai gan ES publiskais iepirkums regulēts vienoti, tomēr tieši valsts publiskā iepirkuma politikas veidotājiem ir uzdevums mainīt pasūtītāju motivāciju un attieksmi pret inovatīviem publiskiem iepirkumiem.

Valstij jāapzinās, ka inovācijas iepirkumam ir liels stratēģiskais potenciāls. Konkrētus inovāciju iepirkuma pasākumus var paredzēt gan politikas rīcības plānos, kas attiecināmi uz konkrētām nozarēm, gan atbalsta politikas virzienos. Nefinansiāli stimuli varētu būt, piemēram, labākās prakses atalgošana vai inovācijas iepirkuma kā mērķa noteikšana amatpersonu vai vadītāju gada karjeras mērķos u.tml. Cita iespēja ir pievērst uzmanību inovāciju iepirkuma iespējamai ietekmei uz vēlētājiem. Piemēram, Vācijā ik gadu apbalvo labākos inovācijas iepirkumus. Savukārt finansiāli stimuli varētu būt, piemēram, dažādi nodokļu atvieglojumi.

Svarīgi arī izglītot un konsultēt pasūtītājus jau konkrētu iepirkumu organizēšanas procesā. Vairākas valstis (piemēram, Nīderlande, Vācija, Zviedrija, Austrija) izveidojušas arī inovāciju iepirkuma valsts kompetences centrus, kas darbojas kā vienas pieturas aģentūras un kuru nolūks ir uzlabot informētību, koordinēt dažādas darbības un sniegt palīdzību publiskajiem pircējiem inovāciju iepirkumu īstenošanā.

Arī reģionālā līmenī var meklēt dažādus risinājumus. Piemēram, Parīzes pilsēta izveidojusi komisiju 10 domes deputātu (no dažādām partijām) sastāvā. Komisija, pirms tiek sāktas iepirkumu procedūras, apspriež iepirkumu stratēģiju reģionālā līmenī un atsevišķus publisko iepirkumu projektus. Šāda pieeja samazināja iepirkumu procedūru ilgumu par vienu līdz pat trīs mēnešiem.

Kā ir Latvijā?

Latvijā par inovācijas attīstības politikas izstrādi un īstenošanu atbildīgā iestāde ir Ekonomikas ministrija. Tās sagatavotajā Latvijas Nacionālās industriālās politikas ietvarā inovācija un inovācijas kapacitātes paaugstināšana ir viens no galvenajiem pīlāriem, lai uzlabotu Latvijas nozaru konkurētspēju un paaugstinātu produktivitātes un eksporta apjomus.

EK veikusi novērtējumu par inovāciju iepirkumu politikas pasākumiem ES dalībvalstīs. Saskaņā ar sniegto pārskatu Latvija ierindojās 22. vietā ar deviņiem no desmit indikatoriem zem ES vidējā rādītāja. Latvijā inovāciju iepirkumu politika ir vien sākotnējā izstrādes stadijā. Kā norāda EK, Latvijā trūkst politiska stratēģija inovācijas veicināšanai publiskajā iepirkumā.

Ar inovatīviem publiskiem iepirkumiem iespējams ieviest jaunus risinājumus, ietaupīt līdzekļus, kā arī apmierināt jaunas vajadzības vai labāk apmierināt jau esošas vajadzības un īstenot dažādus sociālus mērķus. Publisko iepirkumu regulējums šobrīd nodrošina iespēju veikt inovatīvus iepirkumus, tomēr Latvijā tie nav plaši pielietoti praksē. Latvijas iepirkuma politikas veidotāju galvenais uzdevums būtu apzināt problēmu, kā arī izglītot, veicināt idejas un iedrošināt pasūtītājus (tostarp sekojot citu valstu pozitīvajai praksei). Savukārt pasūtītāji jau tagad var rādīt piemēru citiem un izmantot publisko iepirkumu regulējuma piedāvātās iespējas rīkot inovatīvu publisko iepirkumu, kad tas ir nepieciešams.