Publikācijas

“Augsti profesionālā darba standarti.” (IFLR1000, 2017)

15.05.2019

Kas ir trauksmes celšana

Žurnālā Bilance maija izdevumā PRIMUS DERLING Zvērināta advokāte Dace Driče un jaunākais jurists Linards Birznieks skaidro “Kas ir trauksmes celšana”.

2019.gada 1.maijā stājās spēkā jauns normatīvais akts – Trauksmes celšanas likums. Vienlaicīgi tiks veiktas izmaiņas arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Civilprocesa likumā. Likuma mērķis ir veicināt pārkāpumu un iespējamu zaudējumu novēršanu publiskajā un privātajā sektorā, nodrošinot trauksmes celšanas mehānismu un trauksmes cēlēju aizsardzību.

Kas ir trauksmes celšana

Trauksmes celšana ir personas ziņojums sabiedrības interesēs par iespējamu pārkāpumu, kas apdraud vai var apdraudēt sabiedrības vai tās daļas intereses. Informāciju par iespējamo pārkāpumu trauksmes cēlējs ieguvis, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu (piemēram, darbinieks var celt trauksmi par korupciju, izvairīšanos no nodokļu samaksas, pārtikas drošības apdraudējumu u.c.). Trauksmi var celt dažādos veidos – gan iesniedzot paziņojumu darba devējam, gan vēršoties kompetentās iestādēs vai trauksmes cēlēja kontaktpunktā, kā arī izdarot publisku paziņojumu likumā noteiktā kārtībā.

Gan pasaulē, gan Latvijā ik pa laikam mēs varam dzirdēt skaļākos trauksmes celšanas gadījumus. Kā vienu no pēdējā laika zināmākajiem trauksmes celšanas gadījumu var minēt Danske Bank naudas atmazgāšanas skandāls Igaunijā. Par naudas atmazgāšanu Igaunijas Danske Bank bankas darbinieks ziņoja Danske Bank vadību Kopenhāgenā, pēc kā tika uzsākta plaša izmeklēšana.

Tomēr, neskatoties uz plaši atspoguļotiem un ļoti skandaloziem trauksmes celšanas gadījumiem, jāņem vērā, ka trauksmi var celt jebkurš darbinieks vai potenciālais darbinieks, ja iegūto informāciju par pārkāpumu uzskata par patiesu. Nav nepieciešams, lai pārkāpums, kuru ir konstatējusi persona, būtu grandiozs vai tāds, kas rada milzu zaudējumus. Persona, kas, veicot darba pienākumus vai dibinot darba tiesiskās attiecības, ir konstatējusi pārkāpumu, par kuru likums ir paredzējis trauksmes celšanu, var celt trauksmi likumā noteiktā kārtībā. Piemēram, darbinieks, kas strādā uzņēmuma pārtikas cehā ziņo par to, ka, veicot pārtikas produktu apstrādi, uzņēmumā netiek ievērotas higiēnas prasības un tādējādi varētu tikt apdraudēta patērētāju veselība.

Jēdziens “darba pienākumi” jāskata plašākā nozīmē, proti, trauksmes cēlēja ziņojumu var iesniegt ne tikai personas, kuras atrodas darba tiesiskajās attiecībās, bet arī pašnodarbinātās personas, valdes un padomes locekļi, praktikanti, akcionāri, kā arī amata pretendenti, kuri atklājuši pārkāpumu atlases procesa ietvaros. Minēto arī plānots nostiprināt Eiropas Savienības līmenī, pieņemot jaunu Direktīvu, kas šobrīd vēl ir izstrādes procesā

Kādā veidā ir ceļama trauksme

Persona par pārkāpumu var ziņot vairākos veidos:

  • iekšēji savā uzņēmumā vai iestādē, izmantojot iekšējo trauksmes celšanas sistēmu;
  • vēršoties kompetentajā iestādē;
  • vēršoties trauksmes cēlēju kontaktpunktā – Valsts kancelejā;
  • izmantojot biedrības vai nodibinājuma, tostarp arodbiedrības starpniecību;
  • paužot informāciju publiski.

katram no šiem ziņošanas veidiem var atšķirties iesniegšanas kārtība un ziņojuma izskatīšanas procedūra. Tomēr vispārējais princips saglabājas nemainīgs. Personas iesniegumam ir jāatbilst Iesniegumu likuma 3.panta prasībām, proti, personai ir jāmin savs vārds, uzvārds un adrese, kā arī jānorāda, ka tas ir trauksmes cēlēja ziņojums. Persona var izmantot arī trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu, ko sagatavojusi un publicējusi Valsts kanceleja.

Ziņojumā ir jāapraksta pārkāpums, minot konkrētus faktus, kā arī jāidentificē fiziskas vai juridiskas personas, kuras ir iesaistītas minētā pārkāpuma izdarīšanā. Papildus tam, jāmin, kad informācija par pārkāpumu gūta – darba pienākumu veikšanā vai dibinot tiesiskās attiecības, piemēram, slēdzot darba līgumu, piemēram, uzzinot par atalgojuma daļas izmaksu aploksnē. Visbeidzot, jāmin vai par šo pārkāpumu persona jau ir ziņojusi pirms tam.

Trauksmes cēlēja aizsardzība un atbildība

Likums trauksmes cēlējiem nosaka konkrētas aizsardzības garantijas, kuras var iedalīt divos posmos. Pirmkārt, tiek nodrošināta trauksmes cēlēja anonimitāte. Šī garantija jānodrošina ziņojuma saņēmējam, pseidonimizējot trauksmes cēlēja personas datus. Papildus tam, ziņojumā ietvertajai informācijai tiek noteikts ierobežotas pieejamības statuss, proti, informācijai ir jābūt pieejamai tikai tām personām, kuras izskata iespējamo pārkāpumu. Minētais attiecināms gan uz valsts pārvaldi, gan privāto sektoru.

Otrkārt, likums paredz trauksmes cēlēju aizsardzību nelabvēlīgu seku gadījumā. Papildus tam, trauksmes cēlēju un viņa radiniekus ir aizliegts disciplināri vai citādi sodīt un radīt jebkādas nelabvēlīgas sekas trauksmes ziņojuma dēļ. Proti, uz šīm garantijām var pretendēt, ja trauksmes cēlēja identitāte kļūst zināma un pastāv risks, ka personas, par kurām trauksmes cēlējs ziņojis, vērsīsies pret viņu vai viņa radiniekiem. Par radiniekiem Trauksmes celšanas likuma izpratnē ir uzskatāmi vecāki, vecvecāki, bērni, mazbērni, brāļi un māsas, tajā skaitā pusbrāļi un pusmāsas, adoptētājs un adoptētais, kā arī laulātais.

Ja nelabvēlīgās sekas tomēr ir iestājušās, piemēram, trauksmes cēlējs ir atlaists no darba vai tam ir pasliktināti darba apstākļi sniegtā ziņojuma dēļ, trauksmes cēlējam ir iespēja saņemt konsultāciju par savu tiesību aizsardzību, ko nodrošina Valsts darba inspekcija. Ja nepieciešams vērsties tiesā, trauksmes cēlējs tiek atbrīvots no tiesāšanas izdevumu samaksas civilprocesā un valsts nodevas samaksas administratīvajā procesā, kā arī tas var lūgt pagaidu aizsardzību.

Papildus tam, personas var prasīt gan zaudējumu atlīdzinājumu, gan morālo kaitējumu. Savukārt maznodrošinātas vai trūcīgas personas var saņemt valsts nodrošinātu juridisko palīdzību. Visbeidzot trauksmes cēlējiem par trauksmes celšanu neiestājas juridiskā atbildība, tostarp civiltiesiskā atbildība un kriminālatbildība.

Lai trauksmes cēlējiem būtu pamats pretendēt uz likumā noteikto aizsardzību, ir nepieciešams, lai trauksmes cēlējam būtu objektīvi iemesli uzskatīt, ka viņa paustā informācija ir patiesa un ka izpaustā informācija nesatur valsts noslēpumu.

Paredzētie sodi

Lai aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas nebūtu formāls, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā veikti grozījumi, nosakot, ka fiziskai personai vai amatpersonai, kas radīs nelabvēlīgas sekas trauksmes cēlējam vai viņa radiniekam, noteikts līdz 700 EUR liels naudas sods; juridiskai persona līdz 14 000 EUR liels naudas sods.

Savukārt, iesniedzot apzināti nepatiesas ziņas vai izpaužot valsts noslēpumu saturošu informāciju, trauksmes cēlējs ne tikai zaudē drošības garantijas, bet arī tam var piemērot naudas sodu līdz 700 EUR. Papildus tam, zaudējot trauksmes cēlēja garantijas, pret šo personu var vērsties darba devējs, piemēram, disciplināri sodīt vai pārtraukt darba tiesiskās attiecības.

Kam un kādā veidā ir pienākums ieviest trauksmes celšanas sistēmu

Iekšējā trauksmes celšanas sistēma obligāti jānodrošina visām publiskajām pārvaldes iestādēm un privāto tiesību juridiskajām personām, kurās ir vairāk nekā 50 nodarbināto. Likumā tiek noteikts pienākums darba devējam ne tikai nodrošināt viegli pieejamu informāciju par šo sistēmu, bet arī informēt par to katru darbinieku tam uzsākot darba tiesiskās attiecības.

Trauksmes celšanas likumā nav noteiktas skaidras vadlīnijas iekšējo trauksmes celšanas mehānismu izstrādei. Likumā paredzēta trauksmes cēlēja ziņojuma iesniegšanas un izskatīšanas kārtība kompetentajā iestādē, tomēr nav noteikts, kāda šī kārtība ir privāto tiesību juridiskajām personām. Līdz ar to likums uzņēmējiem atļauj brīvi, pēc saviem ieskatiem, ieviest trauksmes celšanas sistēmu. Piemēram, darba devējs var izveidot iekšējo trauksmes cēlēju e-pastu. Lai vairotu uzticību un veicinātu ziņojumu iesniegšanu, darba devējs var izmantot trešo personu jeb ārpakalpojumu, ka kontaktpunktu ziņojumu iesniegšanai. Sistēmā var iestrādāt arī neierastākus līdzekļus – paredzēt bonusu sistēmu trauksmes cēlējiem.

Likumā paredzēts, ka Valsts kanceleja, pildot trauksmes cēlēju kontaktpunkta pienākumus, izstrādā labās prakses vadlīnijas iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidei. Valsts kancelejā ir uzsākts darbs pie labās prakses vadlīniju izstrādes un ir plānots tās aprīlī publiskot. Līdz ar to katrs uzņēmējs varēs iepazīties ar minētajām vadlīnijām un tās izmantot, ieviešot trauksmes celšanas sistēmu savā uzņēmumā.

Trauksmes celšanas sistēmai būtu jāparedz vismaz šādi noteikumi:

  • kuras personas var ziņot par kāda veida pārkāpumiem;
  • noteikumus par to, kas ir un kas nav trauksmes celšana;
  • kārtību, kādā ir ceļama trauksme uzņēmumā;
  • konfidencialitātes jautājumi;
  • trauksmes cēlēja aizsardzības mehānismi;
  • darbinieka atbildība, ja tiek celta apzināti nepamatota trauksme.

Tāpat uzņēmumā būtu jāparedz kārtība, kādā veidā iesniegtie ziņojumi ir apstrādājami un izskatāmi.
Informācijai par trauksmes celšanas sistēmu ir jābūt brīvi pieejamai.

Der atcerēties

Nav iespējams paredzēt, vai jaunais likums pamudinās personas aktīvāk ziņot par nelikumībām un sekmēs sabiedrības aktīvāku iesaisti, taču noteikti nav vēlams likumu uztvert formāli.

Efektīva trauksmes celšanas sistēmas darbība uzņēmuma iekšienē var dot iespēju uzņēmumam laikus identificēt dažādas problēmas, riskus un laicīgi novērst pārkāpumus, nepieļaujot vai mazinot zaudējumu rašanos, uzlabot uzņēmuma sniegto pakalpojumu kvalitāti, darba vidi un drošību uzņēmumā, kā arī aizsargāt uzņēmuma reputāciju.

Jāņem vērā, ka neesošas vai neefektīvas trauksmes celšanas sistēmas gadījumā, darbinieki var izmantot ārējo trauksmes celšanas mehānismu, par pārkāpumu ziņojot attiecīgajai uzraudzības un kontroles iestādei, kā rezultātā uzņēmums var saņemt sodu. Savukārt, efektīva uzņēmuma iekšējā sistēma paver iespējas pašam uzņēmumam pirmajam uzzināt par pieļautajiem pārkāpumiem un atrisināt jautājumu uzņēmuma iekšienē.

Pilna raksta versija lasāma žurnāla Bilance maija numurā.