Publikācijas

“Augsti profesionālā darba standarti.” (IFLR1000, 2017)

02.05.2019

Komercnoslēpuma aizsardzība Eiropas modē

2019.gada iTiesības maija numurā tika publicēts PRIMUS DERLING partneres Zanes Eglītes-Fogeles un zvērinātas advokātes Kristīnes Sakārnes raksts par to, kas ir komercnoslēpums un kā nodrošināt tā aizsardzību.

2019.gada 1.aprīlī spēkā stājās Komercnoslēpuma aizsardzības likums, tādējādi ieviešot Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Direktīvu (ES) Nr. 2016/943 par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu.

Skaidrāka jēdziena definīcija

Ar jaunā Komercnoslēpuma aizsardzības likumu tiek precizēta jēdziena “komercnoslēpums” definīcija, kas nosaka, ka komercnoslēpums ir neizpaužama saimnieciska rakstura informācija, tehnoloģiskās zināšanas un zinātniska vai cita rakstura informācija.

Taču, lai informācija iegūtu komercnoslēpuma statusu, komersantam jānodrošina arī pārējo Komercnoslēpuma aizsardzības likumā paredzēto priekšnosacījumu izpilde. Atbilstoši likumam informācija būs komercnoslēpums tikai gadījumā, ja:
(a) tā ir slepena,
(b) tā ir (faktiski vai potenciāli) komerciāli vērtīga un
(c) komercnoslēpuma turētājs ir veicis situācijai atbilstošus un saprātīgus slepenības saglabāšanas pasākumus.

Jaunais likums arī nepārprotami nosaka, ka komerclikuma turētājs var būt gan fiziska, gan juridiska persona. Tikai personas, kas ir likumīgi ieguvušas komercnoslēpumu un ir tiesīgas to pārvaldīt (kontrolēt), tostarp izmantot un izpaust, ir un var izmantot likuma sniegtās komercnoslēpuma aizsardzības iespējas un tiek atzītas par komercnoslēpuma turētājām.

Komercnoslēpuma aizsardzības likums neparedz konkrētus noteikumus attiecībā uz to, kā komersantam jānodrošina saimnieciski svarīgās informācijas slepenība un aizsardzība. Šie jautājumi ir jāizvērtē katram komersantam individuāli, ņemot vērā gan darbinieku vai sadarbības partneru daudzumu, gan arī nozari, kurā konkrētais komersants darbojas.

Komercnoslēpuma aizsardzības sistēma

Komercnoslēpuma aizsardzības likums dod iespēju komersantam aizsargāt savu informāciju divējādi. Pirmkārt, ieviešot iekšēju komercnoslēpuma aizsardzības sistēmu un otrkārt, paredzot komersanta tiesības vērsties ar prasību tiesā pret personu, kas nelikumīgi ieguvusi, izmantojusi vai izpaudusi komercnoslēpumu. Tomēr, ja komersants nebūs ieviesis atbilstošus iekšējos pasākumus komercnoslēpuma aizsardzībai, tad arī vēršanās tiesā var nebeigties ar komersantam vēlamo rezultātu – kaitējuma atlīdzības piedziņu vai citu likumā paredzēto tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanu atbilstoši konkrētajai situācijai.

Preventīvie pasākumi

Lai pilnvērtīgi izmantotu jaunā Komercnoslēpuma aizsardzības likuma sniegtās iespējas, ikvienam komersantam būtu vērts pārdomāt un izvērtēt, kā tiek organizēts darbs ar komerciāli nozīmīgu informāciju un nepieciešamības gadījumā ieviest nepieciešamos aizsardzības pasākumus.

Vispirms nepieciešams definēt, kas ir komercnoslēpums tieši konkrētajam komersantam. Tas var būt atkarīgs no komersanta darbības specifikas, mēroga, apritē esošās informācijas apjoma, darbinieku un sadarbības partneru daudzuma. Maziem komersantiem ar viegli aptveramu ikdienas darbā izmantojamās informācijas apjomu komercnoslēpums var būt praktiski visa, t.s. iekšējā, informācija par komersanta veikto komercdarbību. Līdz ar to galvenie pasākumi informācijas, kurai noteikts komercnoslēpuma statuss, aizsardzībai un slepenības nodrošināšanai būtu datorsistēmas ar personalizētu piekļuvi, dokumentu seifi, slēdzamas telpas, līgumiski noteikti ierobežojumi šādu informāciju izpaust, un līdzīgi pasākumi,
Lielākā mērogā strādājošiem komersantiem būtu vēlams rūpīgi izvērtēt, kuru informāciju atzīt par komercnoslēpumu. Tas tāpēc, ka pastāv risks, ka strīdus gadījumā par komercnoslēpuma izpaušanu var tikt konstatēts, ka konkrētā informācija nemaz neatbilst likumā noteiktajām komercnoslēpuma pazīmēm vai arī nebūs iespējams pierādīt, ka bija ieviesti situācijai atbilstoši un saprātīgi komercnoslēpuma aizsardzības pasākumi. Tāpēc izmantot mazajam komersantam piemēroto plašo un vispārīgo komercnoslēpuma definīciju būtu nepamatoti, jo tas nozīmētu, ka aizsardzības pasākumi būtu jāievieš attiecībā uz visu “publiski likumīgi nepieejamo” komersanta informāciju, kas var izrādīts praktiski neizpildāms uzdevums. Līdz ar to ieteicams komercnoslēpuma statusu attiecināt un likumā paredzētos slepenības un aizsardzības pasākumus mērķtiecīgi ieviest tikai tādai informācijai, kas ir patiešām būtiska un ekonomiski nozīmīga tieši konkrētā komersanta darbībai.

Viens no Komercnoslēpuma aizsardzības likumā paredzētajiem komercnoslēpuma aizsardzības mehānismiem ir, komercnoslēpuma turētāja pienākums, atklājot komercnoslēpumu citām personām, rakstveidā paziņot, ka visa vai noteikta daļa no nodotās informācijas ir komercnoslēpums. Piemēram, būtu jānorāda, ka līgumā ietvertie komercnoteikumi ir komercnoslēpums vai arī ka valsts vai pašvaldības iestādei iesniegtajos publiskā iepirkuma dokumentos kāda konkrēta komersanta informācija ir komercnoslēpums. Ievērojot šo likuma noteikumu, būtu ieteicams sadalīt komersanta rīcībā esošo informāciju dažādās kategorijās un noteikt dažādas piekļuves pakāpes informācijai dažādām darbinieku kategorijām, lai nodrošinātu, ka komerciāli svarīga informācija ir pieejama tikai noteiktām personām. Šīs aizsardzības prasības būtu jāattiecina arī uz to komercnoslēpumu saturošu informāciju, ko savas ikdienas darbības ietvaros komersants saņem no citām personām.

Nav noslēpums, ka ikviena sistēma vai procedūra ir jādokumentē un ar šiem dokumentiem ir jāiepazīstina personas, kam šo dokumentu noteikumi ir saistoši. Jaunās procedūras par komercnoslēpuma aizsardzību var papildinājumu veidā ietvert esošajos darba kārtības noteikumos vai arī izstrādāt atsevišķu procedūru par darbinieku un citu komersanta piesaistīto personu pienākumiem darbā ar komercnoslēpumu.
Tāpat katram komersantam ir dažāda veida līgumi, kuros ir konfidencialitātes noteikumi, atbilstoši kuriem puses vienojas neizpaust konfidenciālu informāciju bez otras puses piekrišanas. Ja šī konfidenciālā informācija satur komercnoslēpumu, tad līdz ar jaunā likuma spēkā stāšanos ar konfidencialitātes noteikumu paredzēšanu līgumā nebūs nodrošināta pietiekama komercnoslēpuma aizsardzība. Līguma tekstā būtu jābūt nepārprotami norādītam, kāda informācija ir vienas vai otras līgumslēdzējas puses komercnoslēpums. Un tikai šāda tieša norāde uz komercnoslēpumu kopā ar katras puses ieviestajiem informācijas aizsardzības līdzekļiem, nodrošinās iespēju komersantam pilnvērtīgi izmantot visus likumā paredzētos un turpmāk aprakstītos aizsardzības līdzekļus.

Aizsardzība pārkāpuma gadījumā – prasība tiesā

Ja noticis komercnoslēpuma pārkāpums, piemēram, neatļauta kopēšana, atklāšana u.tml., komersants var vērsties tiesā, lūdzot piemērot aizliegumu veikt noteiktas darbības un piedzīt no vainīgās personas kaitējuma atlīdzību. Bez tam, ir iespēja lūgt vienu no šādiem likumā noteiktajiem atlīdzinājuma veidiem: zaudējumu atlīdzību, tās summas piedziņu (licences maksu), ko komercnoslēpuma turētājs varētu saņemt par izmantošanas tiesību piešķiršanu, vai tās peļņas piedziņu, kuru pārkāpuma dēļ negodīgi guvusi persona, kas nelikumīgi ieguvusi, izmantojusi vai izpaudusi komercnoslēpumu. Attiecībā uz nemantisko kaitējumu – tā atlīdzības apmēru noteiks tiesa pēc sava ieskata.

Papildus tam var lūgt, lai tiktu piemēroti viens vai vairāki no Komercnoslēpuma likumā uzskaitītajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, piemēram, komercnoslēpumu saturošo materiālu iznīcināšana vai nodošana vai pārkāpuma preču atsaukšana, vai izņemšana no tirdzniecības vai pat iznīcināšana.

Pilna raksta versija pieejama iTiesības žurnāla maija izdevumā.