Publikācijas

“Augsti profesionālā darba standarti.” (IFLR1000, 2017)

03.02.2020

Vai katrs klients jāpārbauda sankciju sarakstos?

2020.gada februārī ikmēneša izdevums iTiesības publicēja PRIMUS DERLING juristes Kristīnas Markevičas rakstu par nepieciešamību pārbaudīt katru klientu sankciju sarakstos.

Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums ir spēkā jau ilgāku laiku, taču joprojām rodas jautājumi par tā pielietošanu praksē. Piemēram, vai interneta veikalam, kas pārdod preces visā pasaulē, tiešām sankciju sarakstos jāpārbauda katrs pircējs un jāizvērtē sadarbība? Noskaidrojam!

Jāņem vērā, ka saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu (Sankciju likums) pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas attiecināms uz visām fiziskām un juridiskām personām. Tas nozīmē, ka sankciju ievērošanas pienākums jāievēro arī visiem komersantiem.

Būtiskākais par sankcijām

Ārlietu ministrija (ĀM) skaidro, ka sankcijas ir atbilstoši starptautiskajām publiskajām tiesībām noteikti ierobežojoši pasākumi jeb ierobežojumi vai aizliegumi. Tos nosaka starptautiska organizācija (piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padome, Eiropas Savienība (ES) u.c.) vai valsts attiecībā pret valsti, juridiskām vai fiziskām personām vai citiem identificējamiem subjektiem (sankciju subjektiem). Īpaši jānorāda, ka šādu ierobežojošo pasākumu mērķis ir nevis sodīt, bet atjaunot mieru un drošību kādā konkrētā reģionā vai globāli pasaules līmenī.

Sankciju likumā paredzēti vairāki sankciju veidi, tostarp saskaņā ar likuma 5. pantu finanšu un civiltiesiskie ierobežojumi, kā arī ikvienas personas pienākums iesaldēt un liegt sankciju subjektam pieeju visiem subjekta līdzekļiem, iegūt un/vai atsavināt tam jebkuras ķermeniskas/bezķermeniskas lietas. Civiltiesiskos ierobežojumus piemēro, lai novērstu saimniecisko resursu izmantošanu kā analogu naudai vai tās aizvietotāju. Civiltiesiskos ierobežojumus piemēro tā, lai novērstu iespēju sankciju subjektam iegūt finansiālu vai ekonomisku labumu (finanšu līdzekļus, preces, pakalpojumus), izmantojot saimnieciskos resursus.

Turklāt jānorāda, ka sankciju piemērošanai nav noteikti summas ierobežojumi. Par sankciju pārkāpumu uzskatāmi visi darījumi, kas aizliegti saskaņā ar sankcijas regulējošu tiesību aktu. Līdz ar to pat darījumu, kuru vērtība ir nosacīti mazas summas, īstenošana ir sankciju pārkāpums. Tas pamatots, norādot, ka, piemēram, terorismu var veikt, izmantojot samērā nelielus finanšu līdzekļus, vai arī var tikt apkopoti finanšu līdzekļi mazās summās no vairākiem avotiem.

Savukārt, ja personai, piemēram, kredītiestādei, rodas pamatotas aizdomas, ka tās turējumā, kontrolē vai cita veida rīcībā ir finanšu līdzekļi, kas tieši vai netieši, pilnībā vai daļā ir sankciju subjekta īpašums vai atrodas subjekta valdījumā, turējumā vai kontrolē (tostarp tādi sankciju subjekta finanšu līdzekļi vai finanšu instrumenti, kas nodoti trešajām personām, piemēram, interneta veikalam), un ja pret šo sankciju subjektu noteikti atbilstoši finanšu ierobežojumi, personai ir pienākums nekavējoties un bez iepriekšēja brīdinājuma iesaldēt finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, neveicot ar tiem nekādas turpmākas darbības un padarot tos nepieejamus gan sankciju subjektam, gan trešajām personām, piemēram, interneta veikalam.

Sankciju neievērošana, kā arī aizdomas par sankciju pārkāpumu var komersantam draudēt ar saimnieciskās darbības apturēšanu un līdzekļu iesaldēšanu, jo Valsts policijai ir tiesības uzlikt arestu visiem komersanta naudas līdzekļiem nolūkā novērst sankciju pārkāpumu, kas arī tiek darīts praksē. Arestu mantai piemēro uz laiku, kamēr tiek veikta izmeklēšana, un termiņš nereti pārsniedz gadu.

Jānorāda, ka par sankciju neievērošanu var draudēt arī kriminālatbildība, kas paredzēta Krimināllikuma 84. pantā (Starptautisko organizāciju un Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšana). Maksimālais sods par starptautisko vai nacionālo sankciju pārkāpšanu ir brīvības atņemšana līdz astoņiem gadiem.

Tādējādi, lai pastāvīgi ievērotu normatīvo aktu prasības, svarīgi:

  • laikus konstatēt sankciju režīma pārkāpumus un to mēģinājumus, ziņot par to atbildīgajām institūcijām;
  • nesniegt attiecīgajiem klientiem finanšu pakalpojumus un neslēgt ar tiem civiltiesiskus darījumus;
  • laikus konstatēt aizdomīga darījuma pazīmes, kas var liecināt par iespējamu sankciju režīma apiešanu, ziņot par to atbildīgajām institūcijām. Gan fiziskām, gan juridiskām personām vienmēr ir saistošs pienākums pārbaudīt, vai to klienti, sadarbības partneri u.c. zināmās darījumos iesaistītās personas nav iekļautas starptautiskajos un nacionālajos sankciju sarakstos, kā arī pārliecināties, ka to darījumos nav konstatējamas kādas aizdomīguma pazīmes.

Tādēļ, lai maksimāli samazinātu iespējamību tikt iesaistītām sankciju režīma apiešanā, personām, kam to darbības dēļ normatīvajos aktos nav noteikts pienākums izveidot sankciju iekšējās kontroles sistēmu (rakstā aplūkotajā gadījumā – interneta veikaliem), jāīsteno vismaz turpmāk norādītie četri soļi.

Četri soļi darījumu partnera vērtēšanā

Pirmais. Vai ir stratēģiskas nozīmes preces?

Pirms darījuma jāpārliecinās, ka pats komersants nenodarbojas ar stratēģiskas nozīmes preču tirdzniecību, jo pretējā gadījumā var būt jāsaņem atļauja no ĀM.

Stratēģiskas nozīmes preces ir militārās preces, divējāda lietojuma preces, kas izmantojamas gan militāriem, gan civiliem mērķiem, kā arī preces, ko var izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai. Tās regulētas:

  • Eiropas Padomes regulas Nr. 428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei I pielikumā “Saraksts, kas minēts Padomes Regulas Nr. 1334/2000 3. pantā”;
  • Eiropas Savienības kopējā militāro preču sarakstā, kas pieņemts Eiropas Savienības Padomē 2019. gada 18. februārī;
  • Ministru kabineta noteikumos Nr. 645 “Noteikumi par Nacionālo stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstu”.

Ja komersantam rodas jautājumi par stratēģiskās nozīmes precēm, jāvēršas ĀM Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejā.

Otrais. Vai nav sankciju subjekts?

Jānorāda, ka komersantam jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka viņš nesāk darījuma attiecības ar sankciju subjektu. Komersantam vienmēr savu iespēju robežās jāveic atbilstoši sankciju riska pārvaldības pasākumi, lai pārliecinātos, ka darījums nerada sankciju risku.

 

Pārbaudot klientus sankciju sarakstos, meklēšanas rezultātus ieteicams fiksēt, izmantojot ekrānuzņēmumus (screenshot) un saglabājot izdrukas. Turklāt ir ļoti būtiski fiksēt laiku un datumu, kad veikta pārbaude sankciju sarakstos.

Būtiskākie sankciju sarakstu avoti ir šādi:

  • Latvijas Finanšu izlūkošanas dienesta apkopota ANO, ES, Latvijas nacionālo un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) sankciju datubāze;
  • Konsolidētais ANO sankciju saraksts (United Nations Security Council Consolidated List);
  • Konsolidētais ES finanšu ierobežojumu (sankciju) saraksts (European Union Consolidated Financial Sanctions List).

Tāpat pieejama interaktīvā “sankciju karte” (EU Sanctions Map ), kas sniedz aktuālo informāciju par sankcijām, ko noteikusi ES un ANO. Sankciju karti uztur un pilnveido Eiropas Komisija (EK). Sankciju karte norāda uz konkrētiem sankciju veidiem, sniedz tiešu norādi uz tiesību aktu vai rezolūciju, ar kuru pieņemta konkrētā sankcija, nodrošina izvērstu meklēšanas mehānismu, kā arī detalizētus paskaidrojumus, piemēram, kādas preces aizliegts ievest valstī utt.

Turklāt ir jāievēro arī ASV Ārvalstu kapitāla kontroles biroja (Office of Foreign Assets Control) sankcijas, ja uzņēmums nevēlas risku, ka ASV nosaka sekundārās sankcijas vai veic citus pretpasākumus pret to, tā īpašniekiem vai amatpersonām. Šo sankciju neievērošanas gadījumā var tikt liegta pieeja transakcijām ASV valūtā, apturēti darījumi un transakcijas, tādējādi liedzot veikt nepieciešamos maksājumus, kā rezultātā var veidoties gan uzņēmuma, gan bankas un valsts reputācijas krīze, kā arī citas negatīvas sekas.

Būtu jāatzīmē, ka vienkopus sankciju saraksti ir pieejami ĀM mājaslapā sadaļā “Sankciju saraksti”.

Trešais. Vai pastāv ģeogrāfiskais risks?

Īpaša uzmanība klienta ģeogrāfiskā riska izpētes procesā jāvelta šādiem aspektiem:

  • klienta – fiziskas personas dzīvesvietas valsts informācijai, izcelsmes valsts informācijai;
  • klienta – juridiskas personas informācijai par tās reģistrācijas valsti, saimnieciskās darbības valsti, saistību ar citām valstīm, kurās sniegti, saņemti pakalpojumi vai tiek piegādātas vai iegādātas preces.

Būtiski pārliecināties, ka klients nav saistīts ar augsta riska valstīm. To iespējams noskaidrot, aplūkojot:

  • Starptautiskās Finanšu darījumu darba grupas (Financial Action Task Force) augsta riska valstu sarakstu;
  • EK apstiprināto augsta riska trešo valstu sarakstu.

Iedomāsimies kādu konkrētu situāciju: Latvijas jurisdikcijā reģistrētam interneta veikalam pieteikta nesamērīga portatīvās datortehnikas iegāde no Vācijas pilsoņa, par piegādes adresi norādot Turcijas pilsētu Akcakali, kas atrodas uz robežas ar augsta riska trešo valsti Sīriju.

Šāda tipa pasūtījumiem jāvelta īpaši pastiprināta uzmanība, jo saskatāmas vairākas aizdomīguma pazīmes, proti, portatīvās datortehnikas iegāde lielos apmēros, pasūtījuma veikšana no citas valsts, nevis gala saņēmēja valsts, gala saņēmēja valsts robežošanās ar augsta riska trešo valsti. Tas viss var liecināt par mēģinājumu apiet sankciju režīmu, kā arī nolūku finansēt terorismu un/vai masveida iznīcināšanas ieroču izplatīšanu. Turpmākais scenārijs var rezultēties, piemēram, datortehnikas nodošanā personai (-ām), kas atrodas sankciju sarakstos, vai, piemēram, datortehnikas nodošanā teroristiem, kas tālāk to izmantos kā palīglīdzekli terorakta gatavošanai. Tas nozīmē, ka komersants var tikt iesaistīts sankciju režīma apiešanā un terorisma atbalstīšanā, pašam to neapzinoties.

Ceturtais. Vai darījums nav aizdomīgs?

Ikviena komersanta pienākums ir kontrolēt un novērtēt, vai tā klienti neveic/neplāno veikt aizdomīgas operācijas vai darījumus, tostarp aizdomīgas operācijas nodokļu jomā. Ja konstatēts vai rodas aizdomas, ka klients veic / plāno veikt aizdomīgu operāciju vai darījumu, komersantam ir pienākums ziņot par to Finanšu izlūkošanas dienestam (FID).

Ievērojot iepriekš norādīto, lai laikus pamanītu darījumos aizdomīguma pazīmes, kā arī atturētos no to veikšanas un ziņotu FID, ir būtiski, lai pret sankciju ievērošanas pienākumu ikvienam būtu nevis formāla, bet nopietna un visaptveroša pieeja ar mērķi stiprināt mieru un drošību starptautiskā mērogā.

8 gadi – brīvības atņemšana uz tik ilgu laiku ir maksimālais sods par starptautisko vai Latvijas Republikas nacionālo sankciju pārkāpšanu.
Avots: Krimināllikuma 84. pants.

Pilna raksta versija pieejama iTiesības 2020.gada februāra izdevumā.